Ventspils skolotāji mācās cits no cita pasākumā “Ideju Termināls”

Ventspils skolotāji  mācās cits no cita pasākumā “Ideju Termināls”
16.05.2014.

Sestdien, 10.maijā, Ventspils Augstskolas telpās ar devīzi „Pieredze ir labākais skolotājs!” aizritējis pasākums “Ideju Termināls”, kurā tikās vairāk nekā 150 Ventspils skolu skolotāju, skolu vadītāju, izglītības ekspertu un viesu.


Pasākumā ar savām inovatīvajām idejām, metodiskajām izstrādēm, kopējiem projektiem un iniciatīvām pieredzē dalījās Ventspils skolotāji, kuri šajā mācību gadā aktīvi mācījušies cits no cita, strādājot ciešā sadarbībā ar Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra ekspertiem. Pieredzes apmaiņas sesijām tika dots nosaukums “Mācāmies cits no cita”, tādējādi akcentējot skolotāja darbā tik svarīgo savstarpējas profesionālas komunikācijas nepieciešamību un tās nozīmi veiksmīga mācību procesa īstenošanā.

Uldis Dzērve, Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra eksperts, pasākumu atklāja ar vārdiem, ka skolotājam izglītības jautājumos jābūt vienmēr soli priekšā, jo skolēniem nepieciešamas 21. gadsimtam atbilstošas zināšanas un tās nemitīgi mainās. „Ideju termināls”, kurā šoreiz netika pārkrautas nedz ogles, nedz nafta, bet gan skolotāju labā pieredze un idejas, ir viena no mācīšanās platformām, lai kopīgi strādātu uz šo mērķi. Ventspils Izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavinskis uzsvēra, ka nav jāstrādā uz zināšanu atražošanu, bet gan uz jēgpilnu mācību procesu un ka arī skolotājam ir nemitīgi jāvēlas sevi pilnveidot un attīstīt, lai tiktu līdzi mūsdienu straujajam dzīves ritmam.

Ventspils Augstskolas rektore Gita Rēvalde minēja, ka augstskolas ir atkarīgas no vidusskolām un to skolotājiem, jo tieši skolotāji iemāca, kā jauniešiem domāt, kā darīt, kā spēt izdarīt un vēlēties kaut ko darīt. G. Rēvalde uzsvēra, ka skolotājiem strādāt mūsdienās nav viegli tieši dzīves straujā mainīguma dēļ, jo kā zināms, pirms 10 gadiem nemaz nebija zināms par šā brīža 10 populārākajām profesijām. Tātad skolēni ir jāsagatavo ļoti mobili un elastīgi, lai arī viņi spēj mainīties līdzi laikam.

Skolotāji un skolu vadītāji savu pieredzi prezentēja plakātu sesijās, kā arī darbnīcā "Ventspils skolotāju pieredze Somijā un Anglijā: labās prakses piemēri". Skolu vadītāji piedalījās arī kolēģa Rolanda Ozola darbnīcā par Rīgas Juglas vidusskolas pieredzi pārmaiņu ieviešanā skolā.

Ventspils 2. pamatskolas mūzikas skolotāja Žanna Eizenbārde pasākumā prezentēja savu pieeju radošo darbu veidošanā. Arī Žanna ir iesaistījusies savas skolas mācīšanās grupā. Viņa stāsta, ka sākotnēji iekšēji protestējusi pret šādu mācīšanās veidu, jo bijis grūti saskatīt, kas savā darbā būtu pārņemams no citu priekšmetu skolotājiem. Šobrīd skolotāja atzīst, ka vēlas turpināt iesākto: „Redzu, ka tas strādā!”. Regulārās ik nedēļas tikšanās un diskusijas ar kolēģiem, mācību stundu vērošana un analīze, ir devusi rezultātus, lai, piemēram, efektīvāk organizētu grupu darbu vai mācītu skolēniem strādāt ar tekstu.

Biruta Virbule, Ventspils 4.vidusskolas latviešu valodas skolotāja, dalās gandarījumā par kopīgo kolēģu darbu mācīšanās grupā. Viņa stāsta, ka agrāk šādām profesionālām diskusijām neesot atlicināts laiks, tā vietā sanācis vairāk cits citam pažēloties par „sliktajiem skolēniem”. Darbojoties profesionālās pilnveides projektā “Pedagogu darba efektivitātes paaugstināšana Ventspils vispārizglītojošās skolās”, skolotāja daudz ieguvusi gan no fizikas, gan mājturības, angļu valodas un citu priekšmetu kolēģiem. B. Virbule stāsta, ka pārmaiņas, mācoties vienam no otra, diskutējot, nenotiek tikai pašos skolotājos: „Arī klases reāli mainās! Bērni mainās mūsu ietekmē! Ne ar autoritatīviem paņēmieniem, bet gan piedāvājot viņiem citu pieeju darbam.” Piemēram, ja sākotnēji klase šķitusi problemātiska, beigās izrādās, ka ar to vienkārši radošāk jāstrādā.

Svetlana Ivanova, Ventspils 6.vidusskolas un Ventspils Vakara skolas angļu valodas skolotāja, plakātu sesijā prezentēja pašas veidotos elektroniskos materiālus, ar kuru palīdzību nostiprināt vārdu krājumu pēc noteikta temata apguves. Viņa stāsta, ka vēlas panākt, lai valodas apguve nebūtu sausa mācīšanās, bet gan interesants process. Pašas veidoti elektroniskie  materiāli ir viens no veidiem, kā padarīt mācīšanos skolēniem aizraujošāku. Mācīšanās projekta ietvaros Svetlana apmeklējusi nodarbības, lai kļūtu par eksperti – konsultanti citiem skolotājiem. Viņa stāsta, ka mācības ļāvušas apjaust nepieciešamību mainīt mācību stundas struktūru, to, cik nozīmīgi ir jau stundas sākumā motivēt, ieinteresēt skolēnu. Tāpat būtiski, lai ne tikai skolotājs zinātu, ko vēlas panākt mācību stundās, bet lai arī skolēns pats jau stundas sākumā skaidri apzinātos, kāpēc viņš ir šeit, ko iegūs šajās 40 mācīšanās minūtēs. Ļoti augstu skolotāja vērtē arī gūtās zināšanas, kā konsultēt, mācīt citus kolēģus – kā pajautāt, piedāvāt savus ieteikumus, paslavēt.

Ventspils 4.vidusskolas angļu valodas skolotāja Ieva Griķe, atskatoties uz darbošanos mācīšanās grupās kopā ar skolas kolēģiem stāsta: „Ir mainījies mans darbs, un zinu, ka tas turpinās mainīties un attīstīties! Jau tagad ir idejas jaunajam mācību gadam. Ikdienā nav laika savu darbu tik daudz analizēt, tagad var pamēģināt lietas, kas „izmet ārpus savas komforta zonas”. Kopā ar kolēģiem esam spiesti risināt problēmas, kas visvairāk sasāpējušas.” Tāpat skolotāja stāsta, ka projektā guvusi pārliecību, ka nevajag baidīties: „Ja nesanāca, mēģinu savādāk!”. Arī uz skolēniem Ieva iemācījusies skatīties savādāk. Ja iepriekš apgūstamo tematu it kā „laidusi caur sevi”, caur to, kā vieglāk būtu iemācīt, tad tagad strādā vairāk no skolēnu skatupunkta – kā viņam vieglāk iemācīties. „Un ir rezultāts! Redzams, ka skolēnu interese un attieksme mainās! Vairāk interesē priekšmets un uzlabojas arī atzīmes,” gandarījumā dalās skolotāja.

Foto: Ventspils Izglītības pārvaldes arhīvs