Turpinās Baltijas ķīmijas skolotāju semināru tradīcija
Pastāsti citiem:
2. – 4. decembrī Latvijā notika ikgadējais Starptautiskais Baltijas valstu ķīmijas skolotāju pieredzes apmaiņas seminārs, kurā piedalījās ķīmijas skolotāji no Lietuvas, Igaunijas un Latvijas, kā arī Valsts izglītības satura centra un projekta speciālisti.
Pasākums katru gadu notiek vienā no Baltijas valstīm. Šogad, kad viesus uzņēma Latvija, seminārs trīs dienu garumā norisinājās Rīgā un Ventspilī. Semināra laikā dalībnieki iepazinās ar modernizēto mācību saturu un materiāliem ķīmijā, apmeklēja Ventspils 1. ģimnāziju, Ventspils augstskolu un uzņēmumus, kuru darbs saistīts ar ķīmijas ietilpīgajām nozarēm – AS „Ventamonjaks”, SIA „Bio Venta”, SIA „Dendrolight –Latvia.
Pēc vizītēm uzņēmumos semināra dalībnieki atzina, ka ir pārsteigti par moderno pieeju to darbā un izmantotajām mūsdienīgajām tehnoloģijām. Viesi secināja, ka šādi uzņēmumi ir jāapmeklē skolēniem, lai mainītu sabiedrībā izveidotos stereotipus par darbu rūpnīcās, kā arī veicinātu skolēnu interesi par eksaktajiem mācību priekšmetiem. Pēc vizītes Ventspilī Igaunijas pārstāvji to nodēvēja par inovāciju pilsētu. Arī par Ventspils izglītības iestādēm ķīmiķiem radās ļoti pozitīvs iespaids. Ventspils 1. ģimnāzijā skolēniem, izstrādājot individuālus zinātniskos darbus ķīmijā, ir iespēja izmantot mūsdienīgu aprīkojumu, kuru skola saņēmusi projekta „Dabaszinātnes un matemātika” ietvaros. Savukārt Ventspils Augstskola ir „atvērta” talantīgajiem skolēniem, dodot iespēju ārpus skolas mācību procesa papildus praktiski darboties augstskolas fizikas laboratorijās.
Semināra laikā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas ķīmiķu komandu vadītāji Rita Dambrauskiene (R.D.), Ārne Tildsepps (A.T.) un Velga Kakse (V.K.) projekta sabiedrisko attiecību speciālistei Santai Margevičai sniedza nelielu interviju par ilggadējo ķīmijas skolotāju semināru, tā mērķiem un vēsturi.
Vēsture
A.T.: 1971. gadā es kopā ar kolēģi tiku ielūgts uz pirmajām diskusijām Viļņā. Diskusijās kopā ar Latvijas pārstāvjiem - Uldi Bergmani, Lūciju Krūmiņu – un Lietuvas pārstāvjiem vienojāmies par starptautisku kursu organizēšanu Baltijas valstu ķīmijas skolotājiem. Pirmie skolotāju tālākizglītības kursi tika organizēti 1972. gadā Tallinā. Kursi ilga 2 nedēļas. 1973. gadā tradīcija tika turpināta Lietuvā, 1974. gadā – Latvijā un tad atkal no gala Igaunijā, Lietuvā, Latvijā.
Mērķi
A.T.: Šis bija ļoti sarežģīts laiks ķīmijas izglītībā visā pasaulē, jo notika ķīmijas mācību satura modernizācija. Ar mērķi pilnveidot un modernizēt savas prasmes un zināšanas ķīmijā gandrīz 40 gadus atpakaļ izlēmām skolotājiem piedāvāt iespēju piedalīties starptautiskos kursos. Laika gaitā mērķi, ar kuriem strādājām kursos, mainījās. Dažus gadus pēc pirmajiem skolotāju kursiem kļuva skaidrs, ka mācību programma ķīmijā ir pārāk sarežģīta, ka to nepieciešams saīsināt un vienkāršot. Katra valsts vēlējās piedāvāt savu modernizētu programmas variantu.
V.K.: Mēs kopā mācījāmies, jo tajā laikā visā Padomju savienībā bija viena un tā pati programma, vienas un tās pašas mācību grāmatas. Tajā laikā visa Padomju Savienība mācījās pēc latviešu autoru Gunāra Rudzīša un Friča Feldmaņa grāmatām. Braucām uz vienu, otru vai trešo Republiku un mācījāmies metodiku, kā labāk apgūt konkrētus tematus ķīmijā. Formāts semināriem ir palicis tas pats, atšķirība ir tā, ka pēc neatkarības atgūšanas, katra valsts izveidoja savu mācību programmu, atšķirīgu. Tagad ķīmijas mācīšanā, mācību saturā ir ļoti lielas atšķirības, tāpēc organizatoriskajā ziņā atšķiras arī semināri.
R.D.: Šobrīd kursu mērķi ir citi – dalīties pieredzē un jaunākajās mācību metodēs, pārrunāt aktivitātes ķīmijas projektos, saturu jaunākajām ķīmijas grāmatām un uzdevumu burtnīcām.
A.T.: Jā, metodes, mācību saturs, eksperimentu demonstrējumi, informācijas tehnoloģijas skolās un ārpus tām.
V.K.: Šobrīd mērķis ir pieredzes apmaiņa. Atceros 1990.gadu vidū, kad bijām Igaunijā, prof. Ārne Tildsepps un Vilja Toots mums demonstrēja ļoti interesantus eksperimentus ķīmijā. Ķīmija tika prezentēta kā māksla. Demonstrēja, kā ar ķīmiskajām reakcijām veidot dažādus zīmējumus. Skolēns apguva ķīmiskās īpašības vielām, un tajā pašā laikā viņiem tas bija ļoti saistoši un interesanti. Mums tas tajā laikā Latvijā vēl praktiski nebija. Zinu, ka skolotāji, kas bija atbraukuši no šiem kursiem, tai skaitā, es pati, šo pieredzi atkārtoja Latvijas skolās. Es zinu, ka bērniem acis zibēja, strādājot ar šādiem eksperimentiem. Katru gadu ir kaut kas tāds interesants, ko pārņemt.
R.D.: Pēdējo reizi, kad bijām Rīgā, mēs apmeklējām 15 projekta pilotskolas. Jums ir ļoti labi aprīkoti ķīmijas kabineti. Atgriežoties Lietuvā, mēs šo pieredzi pārrunājām, rakstījām par to skolotāju žurnālā. Runājām par iespējām, kā tādus līdzīga projekta ietvaros varētu nodrošināt Lietuvā. Savukārt pagājušajā gadā, kad pasākums notika Lietuvā, runājām par sadarbību starp ķīmijas skolotājiem un uzņēmumiem, kuri saistīti ar ķīmijas nozarēm.
A.T.: Jā, pagājušā gada vizīte Lietuvā bija ļoti interesanta, jo mums Igaunijā nav šādu ķīmijas industriju.
R.D.: Šie semināri kolēģiem ir interesanti tieši tāpēc, ka daļu no pieredzes viņi nevar iegūt savā valstī. Piemēram, pēdējo reizi Igaunijā, Pērnavā, mēs piedalījāmies ļoti interesantā ekoloģijas projektā Igaunijas salās. Runājām par ķīmiju un vidi.
Informācijas nodošana ķīmijas skolotājiem valsts robežās
V.K.: Ja skolotājs ir bijis Baltijas seminārā, viņš noteikti savā novadā informāciju izplata tālāk. Piemēram, Lietuvā mums bija ļoti interesantas ekskursijas pa rūpnīcām. Latvijā nav amonjaka ražošana. Es zinu, ka viena no Rīgas skolotājām bija sagatavojusi prezentāciju, ko rādīja visiem Rīgas skolotājiem. Tieši par tehnoloģiskajiem procesiem, kā ražo minerālmēslus utml. Tas ir no katra individuāli atkarīgs, bet parasti skolotāji dalās ar iegūto informāciju.
A.T.: Igaunijā, atgriežoties no semināra, skolotāji iepazīstina kolēģus ar materiāliem, kā arī stāsta par piedzīvoto lokālos ķīmiķu semināros.
R.D.: Jā, tie var būt semināri. Mums, piemēram, ir arī sava interneta vietne, kur mēs publicējam aktuālo informāciju, kā arī tiekamies un savstarpēji pārrunājam pieredzēto.
Pasākuma unikalitāte
A.T.: Pasaules mērogā neesmu redzējis šāda veida valstu sadarbību kā starp Baltijas valstīm semināra ietvaros. Tā ir unikāla pieredze, ņemot vērā pasākuma ilgo vēsturi.
V.K.: Šis pasākums ir unikāls, pirmkārt, ar to, ka tas tik ilgi notiek, otrkārt, ka trīs valstis šādā veidā var sadarboties. Kad Latvijā vēl bija Ķīmiķu asociācija, mēs bijām Starptautiskās dabaszinātņu izglītotāju asociācijas biedri, braucām uz pasākumiem, kur dalībnieki bija pārsteigti, ka trīs valstis šādi turas kopā un ilgstoši sadarbojās. Jāsaka paldies cilvēkiem, kas šo tradīciju uztur. Paldies projektam „Dabaszinātnes un matemātika”, kas atsaucās. Pasākumu katrā valstī organizē ķīmiķu asociācijas. Tā kā Latvijā asociācijas vairs nav, organizatora lomu uzņemas Valsts izglītības satura centrs.
Galerijā publicētas fotogrāfijas no šā gada semināra Latvijā.
Pasākums katru gadu notiek vienā no Baltijas valstīm. Šogad, kad viesus uzņēma Latvija, seminārs trīs dienu garumā norisinājās Rīgā un Ventspilī. Semināra laikā dalībnieki iepazinās ar modernizēto mācību saturu un materiāliem ķīmijā, apmeklēja Ventspils 1. ģimnāziju, Ventspils augstskolu un uzņēmumus, kuru darbs saistīts ar ķīmijas ietilpīgajām nozarēm – AS „Ventamonjaks”, SIA „Bio Venta”, SIA „Dendrolight –Latvia.
Pēc vizītēm uzņēmumos semināra dalībnieki atzina, ka ir pārsteigti par moderno pieeju to darbā un izmantotajām mūsdienīgajām tehnoloģijām. Viesi secināja, ka šādi uzņēmumi ir jāapmeklē skolēniem, lai mainītu sabiedrībā izveidotos stereotipus par darbu rūpnīcās, kā arī veicinātu skolēnu interesi par eksaktajiem mācību priekšmetiem. Pēc vizītes Ventspilī Igaunijas pārstāvji to nodēvēja par inovāciju pilsētu. Arī par Ventspils izglītības iestādēm ķīmiķiem radās ļoti pozitīvs iespaids. Ventspils 1. ģimnāzijā skolēniem, izstrādājot individuālus zinātniskos darbus ķīmijā, ir iespēja izmantot mūsdienīgu aprīkojumu, kuru skola saņēmusi projekta „Dabaszinātnes un matemātika” ietvaros. Savukārt Ventspils Augstskola ir „atvērta” talantīgajiem skolēniem, dodot iespēju ārpus skolas mācību procesa papildus praktiski darboties augstskolas fizikas laboratorijās.
Semināra laikā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas ķīmiķu komandu vadītāji Rita Dambrauskiene (R.D.), Ārne Tildsepps (A.T.) un Velga Kakse (V.K.) projekta sabiedrisko attiecību speciālistei Santai Margevičai sniedza nelielu interviju par ilggadējo ķīmijas skolotāju semināru, tā mērķiem un vēsturi.
Vēsture
A.T.: 1971. gadā es kopā ar kolēģi tiku ielūgts uz pirmajām diskusijām Viļņā. Diskusijās kopā ar Latvijas pārstāvjiem - Uldi Bergmani, Lūciju Krūmiņu – un Lietuvas pārstāvjiem vienojāmies par starptautisku kursu organizēšanu Baltijas valstu ķīmijas skolotājiem. Pirmie skolotāju tālākizglītības kursi tika organizēti 1972. gadā Tallinā. Kursi ilga 2 nedēļas. 1973. gadā tradīcija tika turpināta Lietuvā, 1974. gadā – Latvijā un tad atkal no gala Igaunijā, Lietuvā, Latvijā.
Mērķi
A.T.: Šis bija ļoti sarežģīts laiks ķīmijas izglītībā visā pasaulē, jo notika ķīmijas mācību satura modernizācija. Ar mērķi pilnveidot un modernizēt savas prasmes un zināšanas ķīmijā gandrīz 40 gadus atpakaļ izlēmām skolotājiem piedāvāt iespēju piedalīties starptautiskos kursos. Laika gaitā mērķi, ar kuriem strādājām kursos, mainījās. Dažus gadus pēc pirmajiem skolotāju kursiem kļuva skaidrs, ka mācību programma ķīmijā ir pārāk sarežģīta, ka to nepieciešams saīsināt un vienkāršot. Katra valsts vēlējās piedāvāt savu modernizētu programmas variantu.
V.K.: Mēs kopā mācījāmies, jo tajā laikā visā Padomju savienībā bija viena un tā pati programma, vienas un tās pašas mācību grāmatas. Tajā laikā visa Padomju Savienība mācījās pēc latviešu autoru Gunāra Rudzīša un Friča Feldmaņa grāmatām. Braucām uz vienu, otru vai trešo Republiku un mācījāmies metodiku, kā labāk apgūt konkrētus tematus ķīmijā. Formāts semināriem ir palicis tas pats, atšķirība ir tā, ka pēc neatkarības atgūšanas, katra valsts izveidoja savu mācību programmu, atšķirīgu. Tagad ķīmijas mācīšanā, mācību saturā ir ļoti lielas atšķirības, tāpēc organizatoriskajā ziņā atšķiras arī semināri.
R.D.: Šobrīd kursu mērķi ir citi – dalīties pieredzē un jaunākajās mācību metodēs, pārrunāt aktivitātes ķīmijas projektos, saturu jaunākajām ķīmijas grāmatām un uzdevumu burtnīcām.
A.T.: Jā, metodes, mācību saturs, eksperimentu demonstrējumi, informācijas tehnoloģijas skolās un ārpus tām.
V.K.: Šobrīd mērķis ir pieredzes apmaiņa. Atceros 1990.gadu vidū, kad bijām Igaunijā, prof. Ārne Tildsepps un Vilja Toots mums demonstrēja ļoti interesantus eksperimentus ķīmijā. Ķīmija tika prezentēta kā māksla. Demonstrēja, kā ar ķīmiskajām reakcijām veidot dažādus zīmējumus. Skolēns apguva ķīmiskās īpašības vielām, un tajā pašā laikā viņiem tas bija ļoti saistoši un interesanti. Mums tas tajā laikā Latvijā vēl praktiski nebija. Zinu, ka skolotāji, kas bija atbraukuši no šiem kursiem, tai skaitā, es pati, šo pieredzi atkārtoja Latvijas skolās. Es zinu, ka bērniem acis zibēja, strādājot ar šādiem eksperimentiem. Katru gadu ir kaut kas tāds interesants, ko pārņemt.
R.D.: Pēdējo reizi, kad bijām Rīgā, mēs apmeklējām 15 projekta pilotskolas. Jums ir ļoti labi aprīkoti ķīmijas kabineti. Atgriežoties Lietuvā, mēs šo pieredzi pārrunājām, rakstījām par to skolotāju žurnālā. Runājām par iespējām, kā tādus līdzīga projekta ietvaros varētu nodrošināt Lietuvā. Savukārt pagājušajā gadā, kad pasākums notika Lietuvā, runājām par sadarbību starp ķīmijas skolotājiem un uzņēmumiem, kuri saistīti ar ķīmijas nozarēm.
A.T.: Jā, pagājušā gada vizīte Lietuvā bija ļoti interesanta, jo mums Igaunijā nav šādu ķīmijas industriju.
R.D.: Šie semināri kolēģiem ir interesanti tieši tāpēc, ka daļu no pieredzes viņi nevar iegūt savā valstī. Piemēram, pēdējo reizi Igaunijā, Pērnavā, mēs piedalījāmies ļoti interesantā ekoloģijas projektā Igaunijas salās. Runājām par ķīmiju un vidi.
Informācijas nodošana ķīmijas skolotājiem valsts robežās
V.K.: Ja skolotājs ir bijis Baltijas seminārā, viņš noteikti savā novadā informāciju izplata tālāk. Piemēram, Lietuvā mums bija ļoti interesantas ekskursijas pa rūpnīcām. Latvijā nav amonjaka ražošana. Es zinu, ka viena no Rīgas skolotājām bija sagatavojusi prezentāciju, ko rādīja visiem Rīgas skolotājiem. Tieši par tehnoloģiskajiem procesiem, kā ražo minerālmēslus utml. Tas ir no katra individuāli atkarīgs, bet parasti skolotāji dalās ar iegūto informāciju.
A.T.: Igaunijā, atgriežoties no semināra, skolotāji iepazīstina kolēģus ar materiāliem, kā arī stāsta par piedzīvoto lokālos ķīmiķu semināros.
R.D.: Jā, tie var būt semināri. Mums, piemēram, ir arī sava interneta vietne, kur mēs publicējam aktuālo informāciju, kā arī tiekamies un savstarpēji pārrunājam pieredzēto.
Pasākuma unikalitāte
A.T.: Pasaules mērogā neesmu redzējis šāda veida valstu sadarbību kā starp Baltijas valstīm semināra ietvaros. Tā ir unikāla pieredze, ņemot vērā pasākuma ilgo vēsturi.
V.K.: Šis pasākums ir unikāls, pirmkārt, ar to, ka tas tik ilgi notiek, otrkārt, ka trīs valstis šādā veidā var sadarboties. Kad Latvijā vēl bija Ķīmiķu asociācija, mēs bijām Starptautiskās dabaszinātņu izglītotāju asociācijas biedri, braucām uz pasākumiem, kur dalībnieki bija pārsteigti, ka trīs valstis šādi turas kopā un ilgstoši sadarbojās. Jāsaka paldies cilvēkiem, kas šo tradīciju uztur. Paldies projektam „Dabaszinātnes un matemātika”, kas atsaucās. Pasākumu katrā valstī organizē ķīmiķu asociācijas. Tā kā Latvijā asociācijas vairs nav, organizatora lomu uzņemas Valsts izglītības satura centrs.
Galerijā publicētas fotogrāfijas no šā gada semināra Latvijā.