Uzdevums
Pasaules Uztura un lauksaimniecības organizācija (The Food and Agricultural Organization - FAO) apkopojusi informāciju par pārmērīgas zivju nozvejas radītajiem draudiem jūru ekosistēmās. Tika salīdzināti dati par nozvejas apjomu trijos okeānos un kopējais pasaules nozvejas apjoms laika posmā no 1960. līdz 2000. gadam.
Pildot uzdevumu, grafiku ar peles palīdzību varat novietot sev ērtā vietā uz ekrāna !
5. att. Zivju nozveja pasaules okeānos. Nozvejas lielums norādīts miljonos tonnu.
[Avots: R Buckley (editor), World Fishing: Beyond Sustainability, (2002), Understanding Global Issues Limited, pages 8–9]
1. Kurā okeānā nozveja sastāda lielāko īpatsvaru pasaules kopējā nozvejā 2000. gadā?
Atrisinājums
Lai noskaidrotu, kurā okeānā nozveja sastāda lielāko īpatsvaru pasaules kopējā nozvejā 2000. gadā, uz X ass atrod atzīmi 2000 un nolas, ka lielākais nozvejas īpatsvars šajā gadā ir Klusajā okeānā – 52·106 tonnas.
Kurā no okeāniem pēdējo 40 gadu laikā nozveja augusi visstraujāk? Aprēķini,
kāds ir nozvejas pieaugums % šajā okeānā! Salīdzini to ar kopējās nozvejas pieaugumu pēdējo 40 gadu laikā!
Atrisinājums
Lai noskaidrotu, kurā no okeāniem pēdējo 40 gadu laikā nozveja augusi visstraujāk, salīdzina pieauguma pakāpi visos trijos okeānos. Nolasa nozvejas datus 1960. gadā:
Indijas okeāns - 1·106 tonnas;
Atlantijas okeāns - 12·106 tonnas;
Klusais okeāns - 12·106 tonnas.
Tālāk
Nolasa nozvejas datus 2000. gadā:
Indijas okeāns - 9·106 tonnas;
Atlantijas okeāns - 23·106 tonnas;
Klusais okeāns - 52·106 tonnas.
Tālāk
Aprēķina nozvejas starpību, salīdzinot nozveju 2000. un 1960. gadā:
Indijas okeāns 9·106 – 1·106 = 8·106 tonnas;
Atlantijas okeāns 23·106 – 12·106 = 11·106 tonnas;
Klusais okeāns 52·106 – 12·106 = 40·106 tonnas.
Tālāk
Aprēķina pieaugumu % katrā no okeāniem, pieņemot, ka 100 % atbilst nozvejas īpatsvars 2000. gadā. Procentuālo nozvejas pieaugumu aprēķina tādēļ, ka atšķiras okeānu kopējā platība, tādējādi arī nozvejas daudzums tonnās.
Indijas okeāna nozvejas pieauguma aprēķins: 8·106/ 9·106·100
% = 88 %;
Atlantijas okeāna nozvejas pieauguma aprēķins: 11·106/ 23·106·100
% = 48 %;
Klusā okeāna nozvejas pieauguma aprēķins: 40·106/ 52·106·100
% = 77 %;
Tālāk
Kopējā nozvejas pieauguma aprēķins. Nolasa kopējās nozvejas datus 1960. un 2000.
gadā un aprēķina starpību.
1960. gadā 32·106 tonnas
2000. gadā 88·106 tonnas
Starpība: 88·106 tonnas – 32·106 tonnas = 56·106 tonnas
Tālāk
Aprēķina nozvejas pieaugumu procentos: 32·106/ 88·106·100
% = 57 %
Tālāk
Salīdzina rezultātus. Procentuāli vislielākais nozvejas pieaugums ir Indijas okeānā. Rezultāts izskaidrojams ar to, ka sākotnējā nozveja Indijas okeānā bija ļoti zema.
Salīdzini datus par nozveju Klusajā un Atlantijas okeānā! Salīdzini nozvejas dinamiku (pārmaiņas laikā) šajos okeānos, aizpildot tabulu?
Atrisinājums
Nolasa nozvejas datus Atlantijas un Klusajā okeānā norādītajās desmitgadēs. Apkopo
datus tabulā.
Gads
|
Atlantijas okeāns
|
Klusais okeāns
|
Kopējā nozveja
(106 tonnas ) |
Pieaugums
(106 tonnas )
|
Kopējā nozveja
(106 tonnas ) |
Pieaugums
(106 tonnas )
|
|
1960
|
12 |
|
12 |
|
|
1970
|
20 |
+8 |
29 |
+17 |
|
1980
|
22 |
+2 |
29 |
0 |
|
1990
|
20 |
-2 |
43 |
+14 |
|
2000
|
23 |
+3 |
52 |
+9 |
|
Kopējais pieaugums
|
+11 |
+40 |
Tālāk
Salīdzina nozvejas pieaugumu pa gadiem. Gan grafikā, gan tabulā redzams, ka Klusajā okeānā nozveja pieaugusi salīdzinoši straujāk.
Kurā no okeāniem ir iespējami pārmērīgas zivju nozvejas draudi?
Atrisinājums
Lai noteiktu, kurā no okeāniem ir iespējami pārmērīgas zivju nozvejas draudi, salīdzina
nozvejas pieaugumu procentos, jo atšķiras okeānu kopplatība. Salīdzinot nozvejas procentuālo pieaugumu, redzams, ka tas vislielākais ir Indijas okeānā (88%), kā arī Klusajā okeānā (77%). Līdzīgi var secināt, salīdzinot pieauguma līknes grafikā.
Kādas izmaiņas okeāna trofiskajā tīklā var izraisīt pārmērīga zivju nozveja?
Atrisinājums
Lai noteiktu, kādas izmaiņas okeāna trofiskajā tīklā var izraisīt pārmērīga zivju nozveja, izveido vismaz vienu barošanās ķēdi, kurā tiek iekļautas pieaugušas (nozvejai derīgas) zivis.
Piemēram:
Planktona aļģes → planktona vēži → zivju mazuļi → plēsīgās zivis
Pārmērīga nozveja samazinās zvejojamo zivju vairoties spējīgo īpatņu skaitu un tādējādi samazina arī zivju mazuļu skaitu.
Analizējot aplūko izmaiņas barības ķēdē gan pirms, gan pēc zivīm. Jāsecina, ka zivju skaita samazināšanās var izraisīt lēcienveidīgu planktona vēžu savairošanos, bet tajā pašā laikā plēsīgo zivju skaita samazināšanos. Tālākā attīstība atkarīga no tā, vai notiks vai nenotiks nozvejas zivju skaita izlīdzināšanās un atjaunošanās.
Iesaki savu programmu, kā nodrošināt sabalansētu nozveju Pasaules okeānā!
Atrisinājums
Sabalansētu zivju nozveju Pasaules okeānā var nodrošināt, noslēdzot starptautiskus līgumus, ar kuriem tiek saskaņots un ierobežots nozvejas apjoms. (Iespējamas arī citas argumentētas atbildes.)