3.5. Spēka moments

Spēks var mainīt ķermeņa kustības virzienu un izraisīt ķermeņa griešanos, sagāšanos uz sāniem vai rotāciju ap asi. Šādos gadījumos uz ķermeni darbojas spēka moments.

Ķermenim pielikto spēka momentu pret rotācijas asi izsaka ar spēka lieluma un spēka pleca reizinājumu:

M =F · l,

kur M – spēka moments; F – spēks; l – spēka plecs jeb perpendikuls, kas vilkts  no  rotācijas ass līdz spēka darbības taisnei.

Ir pieņemts, ka spēka momenti, kas griež ķermeni pulksteņa rādītāju kustības virzienā, ir negatīvi (M< 0), bet pretējā virzienā – pozitīvi (M> 0).

Spēka momenti darbojas dažādos mehānismos, kuros notiek rotācijas kustība: urbjot ar urbi vai skrūvējot skrūvi. Smaguma spēka izraisītais spēka moments ir noteicošais priekšmetu un konstrukciju stabilitātei uz zemes un ūdenī. Jo ķermeņa atbalsta laukums ir mazāks, jo lielāks ir spēka moments, kas griež ķermeni ap iedomātu asi, tādējādi to sagāžot.

Piemēram,  koka stumbra un lapotnes smaguma spēks rada smaguma spēka momentu.


Piemēram, liela burukuģa smaguma centrs atrodas augstāk, līdz ar to burukuģis var vieglāk apgāzties. Laivas smaguma centrs atrodas zemāk un tādēļ tā ir stabilāka.

Dažkārt uz ķermeni, kas nostiprināts uz rotācijas ass, darbojas vairāki spēka momenti. Tomēr ķermenis negriežas, bet atrodas līdzsvarā. Šajā gadījumā visu ķermenim pielikto spēka momentu algebriskā summa ir vienāda ar nulli.