2.3. Apgaismojums, apgaismojuma likumi

Tumšā telpā esoši priekšmeti nav redzami. Kādēļ tie kļūst redzami, ja telpa kļūst apgaismota? Acīmredzot daļa gaismas avota izstarotās plūsmas sasniedz ķermeņus un atstarojas no tiem. Atstarotā gaisma nokļūst acī un izraisa redzes sajūtu. Neapgaismoti priekšmeti, ja tie paši gaismu neizstaro, nav redzami.

Apgaismojumu E izsaka ar gaismas plūsmas attiecību pret ķermeņa virsmas laukumu S, uz kuru šī plūsma krīt:

, kur

E – apgaismojums, Ф – gaismas plūsma, S – apgaismotās virsmas laukums. Apgaismojuma SI mērvienība ir lukss (lx).

Gaismas plūsma Ф – gaismas enerģijas plūsmas daļa, kas izplūst caur kādu virsmu laika vienībā. Gaismas plūsmas SI mērvienība ir lūmens (lm).

Saules apspīdētas Zemes virsmas apgaismojums pusdienlaikā var sasniegt 100 000 lx, bet atklātā vietā, ja diena ir apmākusies, aptuveni 1000 lx. Mēness apgaismo Zemi ar aptuveni 0,2 lx lielu apgaismojumu.


Apgaismojuma normas, kas jāievēro, ierīkojot mākslīgo apgaismojumu ar kvēlspuldzēm:

Virsma Apgaismojums, lx
Klases tāfele * 150
Kāpņu telpas 30
Galda virsma lasītavā* 300
Ielas segums, ja laiks ir apmācies 100…150
* LR Ministru kabineta 2002. gada 27. decembrī pieņemtie noteikumi Nr.610.

Apgaismojuma likumi

Vērojot galda apgaismojumu, redzams, ka galds visvairāk ir apgaismots tieši zem spuldzes. Attālinoties no spuldzes, apgaismojums samazinās.

a) Stari no punktveida gaismas avota krīt perpendikulāri pret virsmu:

, kur

I - gaismas stiprums, r – attālums no gaismas avota līdz apgaismotajai virsmai.

 

 

b) Stari no punktveida gaismas avota krīt slīpi pret virsmu:

, kur

I - gaismas stiprums, r – attālums no gaismas avota līdz punktam, kuru apgaismo, α – gaismas krišanas leņķis.