4.6.Oksīdu īpašību maiņa atkarībā no oksīdu veidojošo ķīmisko elementu vietas periodiskajā tabulā.

Gandrīz visi ķīmiskie elementi veido oksīdus. Oksīdi ir binārie savienojumi, kuros skābeklis savienots ar mazāk elektronegatīvu elementu. Elementu un to veidoto savienojumu īpašības atrodas periodiskā atkarībā no to vietas ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.

Piemērs. 3. perioda elementi un to veidoto oksīdu īpašības

3.tabula

Elementi	Na	Mg	Al		Si	P	S	Cl
Elementi ar izteiktām metāliskām īpašībām				Elementi ar izteiktām nemetāliskām īpašībām
Oksīdi	Na₂O	MgO	Al₂O₃		SiO₂	P₂O₅ P₂O₃	SO₃ SO₂	Cl₂O₇ Cl₂O
	Bāziskie oksīdi Bāziskos oksīdus veido tipiski metāli un pārejas elementi. Ja pārejas elementiem ir raksturīgas vairākas oksidēšanās pakāpes, tad pie bāziskajiem oksīdiem pieder oksīds ar zemāko oksidēšanas pakāpi.		Amfotērie oksīdi Par amfotērajiem oksīdiem sauc oksīdus, kas spēj reaģēt gan ar skābēm, gan ar bāzēm, veidojot sāļus		Skābie oksīdi Skābos oksīdus veido nemetāli un tie pārejas elementi, kuru oksidēšanas pakāpe savienojumos ir lielāka par +4.
Ķīmiskās īpašības	Reaģē ar ūdeni MgO + H₂O Mg(OH)₂ skābēm MgO+ H₂SO₄→ MgSO₄+ H₂O skābajiem oksīdiem MgO + CO₂ → MgCO₃		Reaģē ar skābēm Al₂O₃+ 3H₂SO₄ → Al₂(SO₄)₃ + 3H₂O bāzēm Al₂O₃+ 2NaOH 2NaAlO₂ + H₂O		Reaģē ar ūdeni SO₂+ H₂O → H₂SO₃ bāzēm P₂O₅ +6NaOH → 2Na₃PO₄+ 3H₂O bāziskajiem oksīdiem CO₂ + CaO → CaCO₃