| Pārstrādes jeb
baltais čuguns |
Lietuves jeb
pelēkais čuguns |
Kaļamais čuguns |
Leģēti jeb
speciāli čuguni |
| Svaigā lūzumvietā gaišpelēks. Rodas, kausējumu strauji atdzesējot. Ogleklis tajā ir saistītā veidā – dzelzs karbīda (cementītā) Fe3C. Ciets un trausls. To pārstrādā par tēraudu. | Svaigā lūzumvietā tumšpelēks. Rodas, kausējumu lēni atdzesējot. Ogleklis ir brīvā veidā. Ir lētākais, nav tik trausls kā baltais. No tā atlej tiltu margas, katlus utt., arī mašīnbūvē. | Izveidojas, ja pelēko vai balto čugunu termiski apstrādā (ilgstoši karsē). Ir pietiekami plastisks, termiski un mehāniski izturīgs. No tā izgatavo lauksaimniecības mašīnu detaļas, pakaļējos tiltus u.c. | Iegūst, kausējumam pievienojot t.s. leģējošās piedevas, piemēram, hromu, niķeli, varu, alumīniju, volframu, vanādiju. Izgatavo lējumus ar speciālām fizikālām un ķīmiskām īpašībām. Piemēram, čugunu, kas satur 20 – 24 % Al, lieto kurtuvju armatūru izgatavošanai, jo tam ir paaugstināta korozijizturība temperatūrās līdz 1000°C. |